Lāzerproktoloģija

Kas ir hemoroīdi un cik bieži tie sastopami?

Visiem piedzimstot ap taisno zarnu ir asinsvadu pinums, pārsvarā sastāvošs no vēnām. Tam ir konkrēta funkcija - blīves funkcija. Bieži dzīves laikā šis asinsvadu pinums dažādu faktoru ietekmēpalielinās un sāk traucēt. Šādu situāciju tad arī sauc par hemoroīdiem.

Līdz pat 50% no visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem saskaras ar problēmām vai diskomfortu šajā sakarā. Ar hemoroīdiem cīnās gan sievietes, gan vīrieši. Visaugstākais risks saskarties arhemoroīdu izraisītām problēmām ir vecumā no 45 līdz 55 gadiem, kaut gan praksē nākas saskaties ar gados ļoti jauniem un stipri vecākiem pacientiem ar hemoroidālo slimību.

 

Kā hemoroīdi liek par sevi manīt?

Izpausmes ir ļoti dažādas. Diskomforts taisnās zarnas apvidū, nieze, smērēšanās, asinis (svaigas) pie vēdera izejas, iekaisuma epizodes (sāpīgi, piebriduši veidojumi pie anālās atveres), vēlākāsstadijās mezglu izslīdēšana vēdera izejas vai fiziskas piepūles laikā.

Hemoroīdiem īpašu simptomu nav. Līdzīgi tie var būt gan salīdzinoši nekaitīgu slimību (neliels gļotādas plīsums, neliels polips u.c.) vai arī ļoti nopietnu slimību (vēzis, taisnās zarnas iekaisumi –čūlainais kolīts un Krona slimība), gadījumos, kuri prasa nekavējošu un nopietnu ārstēšanu.

Hemoroidālās slimības pakāpes

1. Pakāpe. Palielināti iekšējie hemoroīdi, nav iekšējo hemoroidālo mezglu izkrišanas.


2. Pakāpe. Iekšējo hemoroidālo mezglu izkrišana slodzes vai spiešanās laikā. Pēc slodzes (vai spiešanās), mezgli patstāvīgi ieslīd atpakaļ.


3. Pakāpe. Iekšējo hemoroidālo mezglu izkrišana slodzes vai spiešanās laikā. Pēc slodzes (vai spiešanās), mezgli patstāvīgi vairs neieslīd atpakaļ, nākas palīdzēt ar roku.
4. Pakāpe. Iekšējie hemoroīdu mezgli pastāvīgi atrodas ārpus anālās atveres, tos patstāvīgi ievietot atpakaļ nav iespējams.

Vai pacients ņemot vērā pieejamo informāciju, pašizmeklēšanos informāciju no tuviniekiem, draugiem u.c. pats sev var uzstādīt hemoroīdu diagnozi?

Praksē bieži pacientam jautājot par viņa sūdzībām atbilde ir – „man ir hemoroīdi”. Tālāk aptaujājot izrādās, ka pacients sev diagnozi „uzstādījis” pats. Bieži pēc izmeklēšanas pacienta un ārsta viedokļi saskan – tie tiešām ir hemoroīdi.

Diemžēl arī nereti ir situācijas, ka šādiem „hemoroīdu” pacientiem tiek diagnosticētas stipri nopietnākas vainas (onkoloģiskas u.c.), traģiski ir gadījumi (diemžēl ikdienas praksē to netrūkst), ka onkoloģiskā slimība aizgājusi pārāk tālu, lai to izārstētu pilnībā. Līdz ar to uz jautājumu speciālistu viedoklis par slimība pašdiagnostiku ir noliedzošs. Slimību var konstatēt tikai ārsts (proktologs), lai apstiprinātu vai izslēgtu aizdomas par hemoroidālo slimību nepieciešama vizīte pie proktologa un proktoloģiska izmeklēšana.

 

Vai hemoroīdu problēmas var atrisināt tikai ķirurģiskā ceļā?

Cilvēkiem bieži ir priekšstats, ka ķirurgs-proktologs ikvienu pacientu noteikti operē. Ir reizes, kad tas vajadzīgs, taču daudz izmantojam arī citas ārstēšanas metodes. Galvenā problēma ir aiziet pie proktologa, pēc tam jau dialogs turpinās.

 

Vai vizītei pie proktologa ir kaut kā speciāli jāgatavojas? 

Pirmajai vizītei nav vajadzīga nekāda specifiska gatavošanās. Daži iedomājas, ka visu dienu nedrīkst ēst un dzert vai arī jālieto kaut kādi medikamenti zarnu tīrīšanai – tas nav vajadzīgs. Ja cilvēks subjektīvi jūt, ka tā būs labāk, viņš var veikt vienu mikroklizmu ar aptiekā nopērkamiem bezrecepšu līdzekļiem, bet arī tas nav obligāti. Ja turpmāk, gatavojoties kādai konkrētai procedūrai, būs vajadzīgi priekšdarbi, ārsts par tiem precīzi izstāstīs un nozīmēs vajadzīgos medikamentus. Neviens medikaments, ne recepšu, ne bezrecepšu, lieki nav jālieto. Lāzermedicīnas klīnikā pacientiem nodrošinām maksimāli diskrētu un delikātu attieksmi un ērtības, kas arī nav mazsvarīgi.

 

Kā notiek pacienta izmeklēšana? 

To veic proktologs, asistējot medicīnas māsai. Izmeklējumi notiek speciālā norobežotā apskates telpā, to laikā pacients parasti guļ uz sāniem. Ārsts veic anālās zonas apskati, kurai parasti seko arī izmeklēšana ar pirkstu, kas pamatā nav sāpīga, jo tiek izmantots speciāls lubrikants.

Nepatīkamākas sajūtas varētu būt pacientiem, kuriem ir izteiktas sāpes. Šajos gadījumos to piedāvā veikt ar īpašu gelu, pirms tam izmeklējamo vietu apsmidzinot ar anestezējošu aerosolu (t.s. „virsmas anestēzija”).

Pirmajā izmeklēšanas reizē vairumā gadījumu tiek veikta arī dziļāka apskate ar proktoloģisko spoguli. Arī tā nav sāpīga.

Lielākajā daļā gadījumu pacienta problēmu izvērtēšanai pietiek ar šajā apskatē gūto informāciju. Ja ir kādas aizdomas, īpaši asiņošanas gadījumos, tiek nozīmēti papildus izmeklējumi, taču tie vajadzīgi salīdzinoši nelielam pacientu skaitam.

Ir ļoti būtiski pārbaudīt, vai mums nav darīšana ar ļaundabīgiem zarnu audzējiem vai citām nopietnākām kaitēm, kuru izpausmes ir ļoti līdzīgas hemoroīdu simptomiem. Tādēļ arī pašiem pacientiem nevajadzētu vilcināties iet pie ārsta, ja viņi sajūt jebkādu diskomfortu anālajā zonā.

 

Kādas tehnoloģijas tiek izmantotas veicot operāciju? 

Klasiska ķirurģiska operācija ar visām no tā izrietošajām sekām parasti ir jāveic tikai ļoti ielaistās situācijās. Pārējos gadījumos var izmantot manipulatīvu ārstēšanu, kas pacientam labi panesama, pēc iespējas mazsāpīga, ar iespējami ātru rezultātu. Mūsdienu tehnoloģiju attīstība dod iespēju arī ķirurģiskās operācijas padarīt mazsāpīgākas, ar īsāku atveseļošanās periodu, tomēr tās prasa ilgāku laiku.

Lāzermedicīnas klīnika ir pirmā Austrumeiropas valstīs, kas sākusi izmantot ārstēšanas metodi, ko sauc par HeLP lāzertehnoloģiju. Tā ir salīdzinoši jauna hemoroīdu ārstēšanas metode ne tikai pie mums Latvijā, bet arī citur pasaulē. Izmantojot lāzeru, tiek piededzināts hemoroīdu barojošie asinsvadi. Pētījumos pierādīts, ka palielinātu hemoroīdu gadījumā šie  asinsvadi ir slimīgi palielināti, asins caurplūde caur tiem ir pastiprināta. Šī metode vairāk tiek izmantota agrīnām hemoroīdu stadijām, kad vēl nenovēro hemoroidālo mezglu izkrišanu no anālās atveres, bet pacientam vairāk ir sūdzības tieši par asiņošanu.


Izmantojot LHP lāzertehnoloģiju, kas paredzēta sarežģītāku hemoroidālo problēmu risināšanai, hemoroidālajā mezglā tiek iedurta „lāzeradatiņa” un veikta piededzināšana, kuras rezultātā mezgls saplok, varētu teikt – pielīp pie zarnas sieniņas. Ir ļoti precīzi aprēķināts, cik liela enerģija vajadzīga šim nolūkam, lai  nebojātu slēdzējmuskuli vai taisnās zarnas gļotādu. Šī var tik veikta vietējā anestēzijā, veicot speciālas blokādes, taču ir gadījumi, kad nepieciešama operācija prasa anestēziju (parasti spinālo vai īsu intravenozo anestēziju t.s. „iemidzināšanu”).


Sāpes nav ļoti lielas, tomēr rodas fizioloģisks apdegums, ir zināms diskomforts un jālieto pretsāpju tabletes, tomēr sāpīguma ziņā šī nav salīdzināma ar klasisko operāciju. Kopumā klīnikā jāpavada vairākas stundas. Ja pacients dzīvo tālu, operācija plānota pēcpusdienā vai slimības pakāpe ir liela, piedāvājam palikt stacionārā vienu nakti.

HeLp operāciju biežāk rekomendēsim šādos gadījumos:

2. pakāpes hemoroidālā slimība, bez izteiktas mezglu izkrišanas

1. pakāpes hemoroidālā slimība, kad ar neķirurģiskām metodēm nav iespējams panākt labvēlīgu rezultātu

3. un dažreiz 4. pakāpes hemoroidālā slimība, ja pacients vēlas iztikt bez vispārīgas vai spinālās anestēzijas un pacientam nepieciešama ātra atveseļošanās pēc operācijas

LHP operāciju biežāk rekomendēsim šādos gadījumos:

2. pakāpes hemoroidālā slimība ar izteiktāku mezglu izkrišanu

3. un dažreiz 4. pakāpes hemoroidālā slimība

Kombinētu proktoloģisku operāciju gadījumos (kopā ar ārējo hemoroīdu mezglu izoperēšanu, kopā ar anālas fisūras, kondilomu, virspusējas anālas fistulas, anāla polīpa u.c. operāciju).

Izteiktas hemoroidālās slimības gadījumā iespējama abu metošu kombinācija (hemoroidālās asinsrites samazināšana, ar lāzeri, piededzinot hemoroidālās artērijas (HeLp), vienlaicīgi veicot hemoroidālo mezglu lāzerkogulāciju(LHP)).

Jebkurā gadījumā Jums piemērotu neķirurģiskās un ķirurģiskās ārstēšanas taktiku Jums izskaidros un pamatos savu slēdzienu, kā arī paskaidros par iespējamajām ārstēšanas taktikas alternatīvām  Jūsu ārstējošais ārsts vizītes laikā Lāzermedicīnas klīnikā. 

Skaties video